Pateicoties iedzīvotāju, izglītības iestāžu un organizāciju iesaistei, Rīgas centra apkaimēs tika uzstādīti 20 sensori, kas jau vairāk kā gadu ievāc datus par gaisa kvalitāti, sniedzot vērtīgu ieskatu par gaisa kvalitātes atšķirībām dažādās pilsētas daļās.
Šajā rakstā apkopoti Urban ReLeaf projekta laikā 2024.-2025. gadā veiktā monitoringa rezultāti, kas raksturo gaisa kvalitātes tendences dažādās Rīgas apkaimēs.
Izprotot PM2,5 un tā ietekmi
PM2.5 ir smalkās cietās daļiņas, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 mikrometrus. Tās rodas dažādu avotu ietekmē, tostarp ceļu satiksmē, ēku apkures, rūpniecisko un citu sadegšanas procesu rezultātā. Ļoti mazā izmēra dēļ PM2.5 daļiņas spēj iekļūt dziļi plaušās un nonākt asinsritē, tādēļ tās tiek uzskatītas par vienu no nozīmīgākajiem gaisa piesārņojuma radītajiem riskiem cilvēku veselībai.
Tā kā PM2.5 piesārņojums nav redzams ar neapbruņotu aci, regulārs monitorings ir būtisks, lai izprastu, kur iedzīvotāji ir pakļauti paaugstinātam piesārņojumam un kādi faktori ietekmē gaisa kvalitāti.
Monitoringa īstenošanā iesaistījās iedzīvotāji, skolas un universitātes
Urban ReLeaf monitoringa kampaņa tika īstenota, izmantojot sabiedriskās zinātnes pieeju, iesaistot vietējos iedzīvotājus, skolu, universitāti, bērnudārzu un citas organizācijas, kas atsaucās uz aicinājumu piedalīties projektā. Gaisa kvalitātes sensori tika uzstādīti dažādās pilsētas daļās, tostarp izvietoti pilsētas parkos sadarbībā ar SIA “Rīgas meži”.
Monitoringa galvenais mērķis bija labāk izprast, kā gaisa kvalitāti ietekmē pilsētvides raksturs un jo īpaši zaļās infrastruktūras klātbūtne dažādās Rīgas teritorijās. Lai to izpētītu, sensori tika uzstādīti četros dažādos vides tipos: tiešā satiksmes tuvumā (T), satiksmes tuvumā (NT), zaļajās zonās (G) un zaļo zonu tuvumā (NG).
PM2,5 sensoru tīkls Rīgā
Šāda pieeja ļāva iegūt detalizētāku priekšstatu par gaisa kvalitāti Rīgas centrālajās apkaimēs, jo līdz šim PM2,5 monitorings tika veikts tikai divās oficiālajās monitoringa stacijās.
Monitoringa metodoloģiju, sensoru kalibrēšanu un datu analīzi nodrošināja Urban ReLeaf projekta partneri no Nacionālās observatorijas Atēnās. Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbalstīja monitoringa tīkla izveidi, izvietojot vienu no sensoriem blakus oficiālajai gaisa kvalitātes monitoringa stacijai, lai salīdzinātu zemo izmaksu sensoru un references monitoringa datus. Projekta laikā sadarbībā ar Rīgas digitālo aģentūru monitoringa dati tika integrēti pašvaldības datu infrastruktūrā.
Ko rāda monitoringa rezultāti?
Analīze apliecināja, ka starp dažādām Rīgas teritorijām pastāv atšķirības PM2.5 piesārņojuma koncentrācijās. Augstāki rādītāji biežāk tika novēroti satiksmes ietekmētās teritorijās, tomēr atsevišķos gadījumos paaugstinātas koncentrācijas tika konstatētas arī zaļajās teritorijās.
Šīs atšķirības daļēji skaidrojamas ar katra sensora specifisko izvietojumu un apkārtējās pilsētvides ietekmi. Piemēram, parkos izvietotie sensori tika uzstādīti uz saimniecības ēkām, kur bija pieejama elektrība un interneta pieslēgums, nevis pašu parku centrālajās daļās. Tādēļ mērījumus varēja ietekmēt arī tuvumā esošās ēkas, satiksme un citi lokālie piesārņojuma avoti.
Lai gan nevienā monitoringa vietā netika pārsniegta pašlaik Eiropas Savienībā noteiktā gada vidējās PM2.5 koncentrācijas robežvērtība, rezultāti norāda uz iespējamiem izaicinājumiem nākotnē. Saskaņā ar 2024. gadā pieņemto ES Gaisa kvalitātes direktīvu no 2030. gada PM2.5 gada vidējās koncentrācijas robežvērtība tiks samazināta līdz 10 μg/m³. Urban ReLeaf monitoringa dati liecina, ka vairākās vietās Rīgā šis slieksnis jau šobrīd tiek sasniegts vai pārsniegts.
Augstākā gada vidējā koncentrācija tika reģistrēta Čaka ielā, savukārt, robežvērtību pārsniedza vai tai ļoti pietuvojās arī vairāki citi monitoringa punkti, tostarp Slokas ielā, Purvīša ielā, Uzvaras parkā un Kantora ielā.
Gada vidējā PM 2,5 koncentrācija
Analizējot visas monitoringa vietas kopumā, tika novērots: jo lielāks ir zaļo un dabas teritoriju īpatsvars 1 kilometra rādiusā ap sensoru, jo zemāka ir vidējā PM2.5 koncentrācija gaisā.
Šī statistiski nozīmīgā sakarība sniedz papildu pierādījumus tam, ka zaļā infrastruktūra var palīdzēt samazināt iedzīvotāju pakļautību smalko daļiņu piesārņojumam. Iegūtie rezultāti uzsver nepieciešamību saglabāt esošās zaļās teritorijas un turpināt attīstīt zaļo infrastruktūru, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un veidotu veselīgāku pilsētvidi.
PM2.5 koncentrācijas sezonālās izmaiņas
Monitoringa kampaņa atklāja arī izteiktas sezonālās atšķirības PM2.5 koncentrācijās. Ziemas mēnešos vairākās vietās vakara stundās tika novērots koncentrācijas pieaugums. Šī tendence ir saistāma ar apkures sezonu un liecina, ka līdzās transporta radītajām emisijām būtisku ietekmi uz gaisa kvalitāti Rīgā joprojām atstāj arī mājsaimniecību apkures paradumi un izmantotais kurināmais.
Mēneša vidējo piesārņojuma līmeņu atšķirības
Sekot līdzi datiem var arī šodien
Monitoringa kampaņas laikā iegūtie dati joprojām ir publiski pieejami tiešsaistē, ļaujot iedzīvotājiem un citiem interesentiem iepazīties ar gaisa kvalitātes situāciju dažādās Rīgas vietās. Reāllaika dati sniedz iespēju novērot, kā laikapstākļi, satiksmes intensitāte, apkures sezona un citi faktori ietekmē gaisa kvalitāti dažādās pilsētas daļās.
Plašāka informācija un aktuālie monitoringa dati pieejami